Ko jūs darījāt 23.augustā?

Augusts šogad bija patiesi jauks, vien sēnes neauga tādos daudzumos kā būtu gribējies. Pārējās darāmās lietas jau gan laikam katrs varēja atrast pēc sirds patikas. Bet ko jūs darījāt svētdien 23.augustā?

Daudzi tajā dienā "bija ārā" - lielajās lietās savu roku vai kāju pieliekot: Likteņdārzā vai skrējienā Sirdspuksti Latvijai. Mūsējie - Kalves līnijas cilvēki arī nevarēja mierā nosēdēt un bija iesaistīti dažādās aktivitātēs. Neesam visiem prasījuši atskaites, uzrakstīsim par tiem, par kuriem zinām.

Mēs paši: Ieva, Andris un Voldemārs bijām Sirdspukstu skrējiena dalībnieki Garkalnes apkārtnē. Linda ar Lemonu lieliski (otrā vieta) piedalījās sacensībās konkurā, Latvijas orientieristu izlase bija mājupceļā no pasaules čempionāta (5 izlases dalībnieki līdzi ņēma HIRO krājumus!). Un viņu starti patiešām izdevās, visspožāk stafetēs: vīriem ceturtā vieta, dāmām septītā. Esam pasaules elitē. Tiesa - arī šeit cīņas bija dramatiskas. Ja gribat mazliet vairāk palasīt, klikšķiniet saiti. Starp citu - orientieristu "hroniste" čempionāta laikā bija Kristīne - kura gan pati startēja, gan rakstīja par notiekošo. Protams, ar HIRO palīdzību.

Pirmo reizi mūsu hronikā gribu minēt arī Zitas vārdu - viņa diezgan aktīvi spēlē bridžu un 22.-23.augusta nedēļas nogale viņai pagāja sacensībās. Protams, kopā ar HIRO, jo skaidra galva šai spēlē noder un viena kārba HIRO to veselīgā veidā nodrošina vismaz 6 stundām. Arī starptautiskais lielmeistars šahā Artūrs Neikšāns (attēlā) ir pārliecināts NONI sulas un HIRO dzēriena lietotājs. Palīdz! Varbūt arī jums jāpamēģina, ja vēl nav izdarīts?

Tiem, kuri nebija klāt Sirdspukstu skrējienā, tepat lejāk piedāvājam ieskatu mūsu mazajā fotogalerijā (bildēja Andris). Pirms 20 gadiem mēs ar Andri arī bijām Baltijas ceļā. Tiesa gan - katrs savā posmā, jo tolaik vēl nebijām pazīstami. Sirdspukstu skrējiena sakarā ar īpašu prieku varam piebilst, ka "mūsu kilometrā" galvenais skrējējs bija orientierists Kaspars Kārkliņš, kurš arī lieto HIRO! Bet pats galvenais skrējiena "secinājums" - bija vērts piedalīties, jo tā vienotības sajūta, kas virmoja gaisā jau tuvojoties norises vietai nav aprakstāma, taču bija lieliska. Savu kilometru pie Līgatnes noskrēja arī mana māsa Zane un viņas meita Vizma, savukārt mana mamma bija līdzjutējos. Var teikt, ka sava veida ģimenes stafete mums sanāca, kaut tieši netikāmies.

Tehniska piebilde - ar peli uzbraucot uz slaidiem, redzami īsi komentāri. Ja kādu bildi gribat redzēt pilnā izmērā - noklikšķiniet uz tās.